mutuļot
mutuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.parasti 3. pers. Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
PiemēriVēja traukta sniega smelte nežēlīgi mutuļo tai [Kristīnei] apkārt, kā dzelkšņi cērtas sejā.
- Vēja traukta sniega smelte nežēlīgi mutuļo tai [Kristīnei] apkārt, kā dzelkšņi cērtas sejā.
- Tumšs mutuļojošs mākonis jau kāpj virs pārupes mežiem, apdzēšot saullēkta starojumu..
- ..stīdzēja un mutuļoja cigarešu dūmi.
1.1.trans. Radīt lidojošu lodveida, spirālveida (kā) kopumu.
PiemēriViņš [Gunārs] uzmetās uz tilta margām, vēroja, kā, dūmus mutuļodama, ripo lokomotīve..
- Viņš [Gunārs] uzmetās uz tilta margām, vēroja, kā, dūmus mutuļodama, ripo lokomotīve..
2.parasti 3. pers. Strauji plūst apļveidā. Spēcīgi viļņoties.
Piemēri..Kaspars [uz tilta] apstājās, lūkodamies tumšā un mutuļojošā atvarā.
- ..Kaspars [uz tilta] apstājās, lūkodamies tumšā un mutuļojošā atvarā.
- ..viņa [upe] mutuļoja palos, raudama un gruzdama ledus kalnus..
- Agrā rīta stundā vairākas motorlaivas selgā pārsteidza vētra. Tāpat kā tagad pār moliem gāzās bangas un mutuļoja kā raganu katlā.
- pārn. ..ieplakā, rūgteni kūpēdamas, mutuļos vīgriezes.
3.parasti 3. pers. Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
PiemēriKungs paskatās - jā - met gan mutuļus. Bet to šis nemaz nejēdz, ka putra, no uguns nocelta, vienmēr kādu laiciņu mutuļo.
- Kungs paskatās - jā - met gan mutuļus. Bet to šis nemaz nejēdz, ka putra, no uguns nocelta, vienmēr kādu laiciņu mutuļo.
- Virs ugunskura katliņā mutuļo tēja.
4.Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriNeizsakāms rūgtums viņā mutuļoja uz augšu.
- Neizsakāms rūgtums viņā mutuļoja uz augšu.
- Tagad, kad pirmais tikšanās neveiklums bija pierimis, varēja ļauties citām jūtām, un šīs jūtas bija lielas, tās mutuļoja kā pavasara ūdeņi pāri krastiem..
4.1.Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
PiemēriTā [cilvēka] stabilitāte, kurai citi var uzticēties. Diezgan reta parādība mūsu mutuļojošajā šodienā, kad tā vien gribas mesties no vienas puses uz otru.
- Tā [cilvēka] stabilitāte, kurai citi var uzticēties. Diezgan reta parādība mūsu mutuļojošajā šodienā, kad tā vien gribas mesties no vienas puses uz otru.
- pārn. Viņš [Oskars] mutuļo darbā, lai ātrāk izlabotu sapostīto spaili, ar savu nenogurdināmo sparu ietekmēdams pārējos zvejniekus.
5.Drūzmēties, mudžēt. Būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
PiemēriPie [makšķernieka] kājām ūdenī bija tīkliņš, tajā mutuļoja sudrabainas zivis.
- Pie [makšķernieka] kājām ūdenī bija tīkliņš, tajā mutuļoja sudrabainas zivis.
- Krogs mutuļoja. Krodzinieks viens netika ar cilvēku biezumu galā..
Avoti: 5. sējums