muļļāties
muļļāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; vienk.
Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
PiemēriNosalis un īgns, Lubausis kliedz: «Beidz muļļāties! Tāpat šovakar normu neizspiedīsi! Bet tehnisko apskati vajadzēs izdarīt tūlīt..»
- Nosalis un īgns, Lubausis kliedz: «Beidz muļļāties! Tāpat šovakar normu neizspiedīsi! Bet tehnisko apskati vajadzēs izdarīt tūlīt..»
- Vai tad te kāds sava prieka pēc muļļājas stundām uz vietas? Katru dienu, katrā mēģinājumā te viss ir jauns, viss jārada no gala..
- Visu laiku mēs muļļājāmies pa dubļiem, netikām ne iekšā, ne laukā.
Avoti: 5. sējums