Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mācītprasme
mācītprasme -es, dsk. ģen. -mju, s.
Prasme mācīt1.
PiemēriPēc tik daudziem gadiem, kas aizvadīti skolā, gatavojot jauno strādnieku maiņu, it kā būtu lieki prašņāt, vai viņu joprojām māc šaubas par mācītprasmi.
Avoti: 5. sējums