Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mājastēvs
mājastēvs -a, v.
Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Namatēvs.
PiemēriAr viesmīlīgo mājastēvu staigājām pa viņa īpašumiem..
Avoti: 5. sējums