Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mānīties
mānīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Stāstīt ko nepatiesu. Rīkoties, izturēties negodīgi.
Piemēri«Mums nekā nav ko zagt.» - «Zaglis vienmēr atrod ko nozagt. Un nemānies - gluži tukšinieki jūs tak nevarat būt.»
  • «Mums nekā nav ko zagt.» - «Zaglis vienmēr atrod ko nozagt. Un nemānies - gluži tukšinieki jūs tak nevarat būt.»
  • «Nu gan tu, tēti, mānies! Kur tad te, Rīgā, džungļi radās?» Juris netic.
  • Mums [laulātajiem] nav vajadzības kaut ko slēpt vai manīties, un tā ir ļoti labi dzīvot.
Avoti: 5. sējums