mērot
mērot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu). Mērīt (2).
PiemēriNepilnās piecās stundās esam veikuši attālumu, ko pasažieru vilciens mēro piecās diennaktīs.
Stabili vārdu savienojumiMērot (retāk mērīt) ceļu.
1.1.Staigāt šurp turp (kādā vietā).
PiemēriEribons lieliem soļiem mēroja istabu turp un atpakaļ.
2.Mērīt1.
PiemēriMēs dabūjām tievu, garu kārtiņu un mērojām ar to ūdeni... ar mūsu koku nemaz dibens nebij aizsniedzams.
Stabili vārdu savienojumiAr skatienu (arī skatu, acīm) mērot (arī mērīt).
2.1.pārn. Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
PiemēriP. Rozītis nav mērojams ar tradicionālās poētikas metra mēru..
2.2.pārn. Vērtējot salīdzināt.
PiemēriTu stiprs esi un tāpēc Citus ar sevi mēro.
Avoti: 5. sējums