mēzt
mēzt mēžu, mēz, mēž, pag. mēzu; trans.
1.Vākt ar dakšām, lāpstu (kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
PiemēriTēvs.. apmierināts skatījās dēla lielajos, nolaidenajos plecos un sarkanajās plaukstās, priecādamies, ka tām nav un nebūs jāmēž mēsli kā viņa kalpiem.
- Tēvs.. apmierināts skatījās dēla lielajos, nolaidenajos plecos un sarkanajās plaukstās, priecādamies, ka tām nav un nebūs jāmēž mēsli kā viņa kalpiem.
- «Arī jūs mēslus mēžat ar dakšām?» vaicāju..
1.1.intrans.
PiemēriPriekšstrādnieks ar Ošu Andru un Bramani kūtī mēza.
- Priekšstrādnieks ar Ošu Andru un Bramani kūtī mēza.
1.2.Tīrīt (kūti), izvācot kūtsmēslus.
PiemēriNo rīta velns liek zirgu stalli mēzt.. Kurbads papus stabulīti, rūķīši klāt: un grūž, un sviež, un met, un ved, kamēr stallis viens divi! - tukšs.
- No rīta velns liek zirgu stalli mēzt.. Kurbads papus stabulīti, rūķīši klāt: un grūž, un sviež, un met, un ved, kamēr stallis viens divi! - tukšs.
- Pavaicāju dieva dēlu, Ko dar' [dara] manis [mans] tēvs, māmiņa: Vai tie kūla dieva rijas, Vai mēž dieva laidariņu?
- Kad kūti mēza, tad to izkaisīja ar zālēm un puķēm.
2.Slaucīt (netīrumus, gružus), parasti ar slotu.
Piemēri«Ir gan liela laime.. mēzt netīrumus!» Elza sparīgi sakustējās..«Cita nekā nezini, tikai berzt, tīrīt, mazgāt...»
- «Ir gan liela laime.. mēzt netīrumus!» Elza sparīgi sakustējās..«Cita nekā nezini, tikai berzt, tīrīt, mazgāt...»
- pārn. ..Liekēžu nav vairs, šo postu un rūsu Prātam kā saslaukas mēzt.
- pārn. «Sarkanā Armija nāks atpakaļ un ar milzīgu slotu mēzīs laukā no mūsu zemes visus mošķus un iebrucējus.»
2.1.intrans.
PiemēriJauna slota labi mēž.
- Jauna slota labi mēž.
2.2.Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus.
PiemēriKakti [istabā] bij tukši. Tos mēza un slaucīja sieva, kas aizgāja [citur dzīvot]..
- Kakti [istabā] bij tukši. Tos mēza un slaucīja sieva, kas aizgāja [citur dzīvot]..
- pārn. ..vējš mēza zemi ar tādu niknumu, ka jau nokritušās pārslas uzvijās augstu gaisā, kļūdamas par jauniem mākoņiem.
Avoti: 5. sējums