mīdīt
mīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
PiemēriMīdīt zemi.
1.1.Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
PiemēriMīdīt sadīgušo zāli.
Stabili vārdu savienojumiMīdīt (arī mīt, bradāt) kājām.
1.2.Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
Piemēri..pēcpusdienā policijas jātnieki ar zirgiem mīdīja strādniekus stacijas laukumā..
2.Vardarbīgi pakļaut, postīt.
Piemēri..varēs atriebt tiem, kas šodien mīdīja dzimto zemi ar saviem asiņainajiem zābakiem.
3.novec. Kult (labību), liekot zirgiem staigāt (pa to).
PiemēriMīdīt rudzus.
3.1.intrans.
PiemēriKamēr [zirgi] mīda, Adāmam jāaiznes nogrābtie salmi..
Avoti: 5. sējums