Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīkstčaulīgs
mīkstčaulīgs -ais; s. -a, -ā; sar.; niev.
mīkstčaulīgi apst.
Tāds, kas ir gļēvs, tāds, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts.
PiemēriEsesieši pratuši mīkstčaulīgo sievieti piespiest uzrādīt partizāņu zemnīcas mežā.
Avoti: 5. sējums