Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mīnmetējnieks
mīnmetējnieks -a, v.; reti
mīnmetējniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar mīnmetēju.
PiemēriBiedrībai izvirzīja uzdevumu organizēt.. mīnmetējnieku un radistu masveida apmācību.
  • Biedrībai izvirzīja uzdevumu organizēt.. mīnmetējnieku un radistu masveida apmācību.
  • ..no priekšējās līnijas atkāpās tikai daži mīnmetējnieki, kas bija palikuši bez mīnām.
Avoti: 5. sējums