Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mūsciems
mūsciems -a, v.; parasti vsk.; reti
Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
PiemēriNe jau tālos viņciemiešos, bet tepat mūsciemā notika šīs dīvainās lietas.
Avoti: 5. sējums