Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mūžamaize
-es, s.; parasti vsk.
Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
Piemēri«Bet par to viņš [lielkungs] piešķīra Tenim mūžamaizi,» iebilda Maža. «Maizi pret aci!» nosmēja Anna.
Avoti: