mūžīgums
mūžīgums -a, v.; parasti vsk.
1.filoz. Vispārināta īpašība → mūžīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMatērijas un kustības mūžīgumu viņš [Dekarts] iztirzāja tikai sakarā ar telpu.
- Matērijas un kustības mūžīgumu viņš [Dekarts] iztirzāja tikai sakarā ar telpu.
2.Vispārināta īpašība → mūžīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkulptūra runā mūžības valodā, jo tās materiālam - akmenim vai metālam - piemīt mūžīgums.
- Skulptūra runā mūžības valodā, jo tās materiālam - akmenim vai metālam - piemīt mūžīgums.
- ..meža sienas mūs itin kā atdalīja no pārējās pasaules un pret dabas suverēno mūžīgumu mūsu dzīvības šķita niecīgas..
- «Vai tad kāds nopietns cilvēks tic pastāvošā mūžīgumam. Nāks karš, nāks izmaiņas...»
Avoti: 5. sējums