našķis
našķis -ķa, v.
našķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.v. Gardums, kārums.
PiemēriKārot našķi.
- Kārot našķi.
- Dot bērnam našķus.
- «Es negribu,» Uldis noteic īsi un stingri. «Nauda nav priekš našķiem.»
- Vakara dalībnieki sēž pie galdiņiem, iemalko kafiju, nogaršo pašu kulināru gatavotu našķi.
2.Gardēdis.
PiemēriPazīstu našķa dabu. Ja gaidāmi saldumi, īstu ēdienu nonieķina [noniecina].
- Pazīstu našķa dabu. Ja gaidāmi saldumi, īstu ēdienu nonieķina [noniecina].
Avoti: 5. sējums