neaizskaramība
neaizskaramība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neaizskarams2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriReto dzīvnieku neaizskaramība.
2.jur. Stāvoklis, kad pastāv tiesisks nodrošinājums pret represīvu, kaitīgu iedarbību.
PiemēriPersonas neaizskaramība.
Stabili vārdu savienojumiDeputāta neaizskaramība.
Avoti: 5. sējums