neatkarība
neatkarība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
Piemēri«Es tevi apskaužu tavas neatkarības dēļ. Pilnīgi viens tu stāvi pasaulē. Nevienam tev nav jādod norēķini par saviem darbiem, nav neviena, kas tevi iespaidotu un aprobežotu ar saviem uzskatiem.»
- «Es tevi apskaužu tavas neatkarības dēļ. Pilnīgi viens tu stāvi pasaulē. Nevienam tev nav jādod norēķini par saviem darbiem, nav neviena, kas tevi iespaidotu un aprobežotu ar saviem uzskatiem.»
- Viena aktiera teātris - ar to mūsu laikmets var lepoties: aktieris tiecas pēc neatkarības, pats sev ņem lomu, traktē to, pats ir uzveduma režisors.
- ..pārsteidz, cik liela var būt [lugas] tēla šķietamā patstāvība - it kā pilnīga neatkarība no lugas idejas, no autora, no režisora, no paša mākslinieka.
2.Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
PiemēriPlecu pie pleca ar visām.. brāļu tautām arī latviešu tauta cīnījās.. par savu brīvību un neatkarību.
- Plecu pie pleca ar visām.. brāļu tautām arī latviešu tauta cīnījās.. par savu brīvību un neatkarību.
- Lielākā daļa bijušo koloniālo zemju atbrīvojusies, ieguvusi neatkarību.
3.Stāvoklis, kad (kas) nav saistīts (ar ko citu). Stāvoklis, kad (kas) eksistē patstāvīgi.
PiemēriIekārtas darbības neatkarība.
- Iekārtas darbības neatkarība.
Avoti: 5. sējums