Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neatkārtojams
neatkārtojams -ais; s. -a, -ā
neatkārtojami apst.
1.Nol. divd. → atkārtot.
2.Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt. Tāds, kas nevar atkārtoties.
Piemēri..Jorenam.. kara gadi nebija novēlējuši pat neatkārtojamās pirmās mīlestības jūtas.
3.Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā). Tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
Piemēri..meistara prasmīgo pirkstu pieskaršanās pakļāvīgajam mālam, rokas darinātais zīmējums, ota un glazūra ikvienu «sērijveida» priekšmetu padara par neatkārtojamu mākslas darbu.
Avoti: 5. sējums