Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
necaurlaidīgs
necaurlaidīgs -ais; s. -a, -ā
Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur (piemēram, šķidrumu, gāzi) — par materiālu, vielu.
PiemēriGaisa necaurlaidīgs polietilēns.
Avoti: 5. sējums