Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
neceļš
neceļš -a, v.
1.Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
PiemēriCilvēkiem jābrauc uz dzirnavām labību malt, bet ej nu kulies tādā neceļā. Kuram mājās vairs nav ne miltuma, tas.. peld pa dubļu jūru ar smago vedamo.
  • Cilvēkiem jābrauc uz dzirnavām labību malt, bet ej nu kulies tādā neceļā. Kuram mājās vairs nav ne miltuma, tas.. peld pa dubļu jūru ar smago vedamo.
  • Dažreiz pat to mazo gabaliņu līdz pirtij bija tāds neceļš, ka tēvs vecomāti uz pirti klēpī aiznesa..
  • ..lauku ceļi bieži jādēvē par neceļiem. Vērtības, kas zūd sliktos ceļos, ir daudzkārt lielākas nekā līdzekļi, kas vajadzīgi šo ceļu labošanai.
Stabili vārdu savienojumiNeceļa laiks.
  • Neceļa laiks Laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
2.Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā. Arī strupceļš.
PiemēriNeceļā iebraukt.
  • Neceļā iebraukt.
2.1.parasti dsk.; pārn. Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
PiemēriNovest neceļos (arī uz neceļiem).
  • Novest neceļos (arī uz neceļiem).
  • Noklīst neceļos (arī uz neceļiem).
  • ..dzērāji vienmēr vaino citus par to, ka viņu bērni sliktāk apģērbti, ka tie sāk staigāt neceļus..
  • «Bet, kas neklausa vecākus, noiet neceļos... Arī tu labus ceļus nestaigāsi. Labojies, puis, kamēr vēl nav par vēlu.»
  • ..[lugā] redzam jaunu puisi Valteru, kas atgriežams no neceļiem... Valterā tiek atmodināts tas labais, kas viņā ir saglabājies.
Avoti: 5. sējums