Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
necilība
-as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → necils1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriĀrēja necilība ar dziļu, slēptu, negaidītu jūtu bangojumu raksturīga Šmithenes daiļradei.
2.Vispārināta īpašība → necils2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZieda necilība.
Avoti: