necilvēcība
necilvēcība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → necilvēcīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUzrakstītais [daiļdarbs] lielāko tiesu bija radies cietuma sienās, kad pār visu pacēlās sāpes, ko radīja trulas varas necilvēcība..
Avoti: 5. sējums