Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
necilība
necilība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → necils1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriĀrēja necilība ar dziļu, slēptu, negaidītu jūtu bangojumu raksturīga Šmithenes daiļradei.
  • Ārēja necilība ar dziļu, slēptu, negaidītu jūtu bangojumu raksturīga Šmithenes daiļradei.
  • Kautrība un necilība bija jūtama katrā viņa teikumā. It nekā no vīzdegunības vai samākslotības.
2.Vispārināta īpašība → necils2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZieda necilība.
  • Zieda necilība.
Avoti: 5. sējums