nekautrība
nekautrība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJaunieša nekautrība.
- Jaunieša nekautrība.
- ..viņa skatienā nebija nedz nekautrības, nedz uzmācīgas ziņkārības..
- «Pūsties? Siena pūnē vai gultā?» viņš atjautāja, vaļīgā nekautrība spiezdams sānu pret ļāvīgi klāt ļimstošās sievietes augumu.
Avoti: 5. sējums