Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neomulīgums
neomulīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → neomulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTelpas neomulīgums.
Avoti: 5. sējums