neparastība
neparastība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neparasts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarbs no tiesas visus aizrāva - tieši ar savu neparastību, vienreizību.
- Darbs no tiesas visus aizrāva - tieši ar savu neparastību, vienreizību.
- Jā, protams, es sievietē sazīmēju Alisi, taču viņā viedās tāda neparastība un trauksme, ka uzreiz kļuva skaidrs - kaut kas ir noticis!
- Viņi stāsta par jau pazīstamu vidi.. Abu jauno prozaiķu daiļradē nav tematiskas neparastības materiāla..
2.Vispārināta īpašība → neparasts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..temperamenta pilnais otas skrējiens piešķir Svempa gleznām neparastību, realitātes romantisku saķepinājumu.
- ..temperamenta pilnais otas skrējiens piešķir Svempa gleznām neparastību, realitātes romantisku saķepinājumu.
Avoti: 5. sējums