Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nepatiess
nepatiess -ais; s. -a, -ā
nepatiesi apst.
1.Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību. Tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību. Melīgs.
PiemēriNepatiess stāstījums.
  • Nepatiess stāstījums.
  • Nepatiesas ziņas.
  • Nepatiess pieņēmums.
  • Nepatiess apvainojums.
  • Par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieku sauc pie kriminālatbildības vispārējā kārtībā..
1.1.Tāds, kas neievēro patiesību, tāds, kas ar nolūku sagroza patiesību.
PiemēriNepatiess cilvēks.
  • Nepatiess cilvēks.
Avoti: 5. sējums