nepazīšana
nepazīšana -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad (kāds) nav iepazinis ko, nepazīst ko.
Piemēri..dažam sliņķim un nelietim viņš sniedza palīdzīgu roku, kamēr tos nepazina. Tikai šī nepazīšana nepastāvēja ilgi..
- ..dažam sliņķim un nelietim viņš sniedza palīdzīgu roku, kamēr tos nepazina. Tikai šī nepazīšana nepastāvēja ilgi..
- Nereti, pārmezdams rakstniekam dzīves īstenības nepazīšanu, kritiķis pats apliecina savu atrautību no dzīves, tās īstenības nezināšanu.
- ..viņi visi trīs pamanīja, ka tas, ko cilvēki sauc par dzīvi, pamazām kļūst citādāks, līdz pārvēršas pavisam. Pārvēršas līdz nepazīšanai.
- ..deviņus gadus vecais Serjoža aizbēga no mājām.. Kad puisēnu beidzot atrada, viņš bija pārvērties līdz nepazīšanai: netīrs, novājējis, aiz nespēka tikko turējās kājās.
Stabili vārdu savienojumiLīdz nepazīšanai.
- Līdz nepazīšanai — Tā (mainīt, mainīties), ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka vairs nav pazīstams.
Avoti: 5. sējums