Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nesamanīgs
nesamanīgs -ais; s. -a, -ā; novec.
nesamanīgi apst.
Neprātīgs.
PiemēriNesamanīgās dusmās viņa slēpa galvu spilvenos.
Avoti: 5. sējums