Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nesavtīgs
nesavtīgs -ais; s. -a, -ā
nesavtīgi apst.
1.Tāds, kas pašaizliedzīgi gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs pašaizliedzīgi uzupurēties citu labā.
PiemēriVisu, visu varēja uzcelt no jauna.. Nevarēja uzmodināt un atsaukt dzīvē tikai lieliskos, nesavtīgos cilvēkus, kas cīņā par Dzimtenes brīvību.. kaujas laukā atstāja savas dzīvības.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..pagastskolotājs, kas bija iemīlējis zinātkāro bērnu, pats piedāvāja nesavtīgu palīdzību un sagatavoja meiteni, lai viņa varētu eksternātā izturēt pārbaudījumus..
Avoti: 5. sējums