netīrība
netīrība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → netīrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tīrības trūkums.
PiemēriTarakāni vairojas ātrāk, ja dzīvoklī, it īpaši virtuvē, ir netīrība, no galda netiek novāktas ēdiena atliekas, tiek ilgi turēti atvērti spaiņi ar uztura atliekām.
- Tarakāni vairojas ātrāk, ja dzīvoklī, it īpaši virtuvē, ir netīrība, no galda netiek novāktas ēdiena atliekas, tiek ilgi turēti atvērti spaiņi ar uztura atliekām.
- «Jāā, meit, ar netīrību jākaro. Bet ar to tiek galā. Ja vien pie rokas ir ūdens un ziepes vai sārms.»
2.Vispārināta īpašība → netīrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka netīrība.
- Cilvēka netīrība.
- Apģērba netīrība.
3.Vispārināta īpašība → netīrs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriŪdeņu netīrība.
- Ūdeņu netīrība.
- Gaisa netīrības koeficients.
Avoti: 5. sējums