nevīžība
nevīžība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nevīžīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCaurām dienām viņa staigāja neapģērbusies, izspūrušiem matiem.. Visur dvesa pretī nevīžība un nolaidība.
2.Vispārināta īpašība → nevīžīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..pretim braucošās mašīnas šoferis nenodzēš «lielās ugunis» un žilbina acis. Bieži vien šī šoferu nevīžība rada smagas autokatastrofas.
Avoti: 5. sējums