nešķīsts
nešķīsts -ais; s. -a, -ā
nešķīsti apst.
1.mit., rel. Saistīts ar velnu, ļaunām mitoloģiskām būtnēm.
PiemēriMasaji [afrikāņu cilts] tic, ka viss, kam pieskaras dzelzs, ir nešķīsts. Par nešķīstiem viņi uzlūko pat pašu kalējus, kas darina šķēpu uzgaļus, zobenus un dunčus.
Stabili vārdu savienojumi
2.sar. Netikumīgs, neķītrs.
Piemēri..princis esot dzīvojis pavisam šķīstu dzīvi.. Nekad pār viņa lūpām neesot nācis kāds rupjš vai nešķīsts vārds.
3.sar. Negants, arī atbaidošs.
PiemēriŠķiet - mūsu tēvoča dzīve ritētu rāmi un laimīgi, Nebūtu velns viņam uzlaidis tādu nešķīstu kaimiņu.
Avoti: 5. sējums