nicība
nicība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nicīgums.
PiemēriDumpis viņa [direktora] tonī sadzirdēja tādu kā nevērību un nicību.
- Dumpis viņa [direktora] tonī sadzirdēja tādu kā nevērību un nicību.
Avoti: 5. sējums