Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
niķis
niķis -ķa, v.
1.Slikts ieradums. Arī netikums.
Piemēri..Mēs saprecēsimies, un es palikšu citādāks... Vai tad es būšu pirmais vīrs, kas atmet puiša niķus? Un vai tie jau manī tik dziļi var būt iesakņojušies?
  • ..Mēs saprecēsimies, un es palikšu citādāks... Vai tad es būšu pirmais vīrs, kas atmet puiša niķus? Un vai tie jau manī tik dziļi var būt iesakņojušies?
  • Un kas tev tas par niķi - paprasīto nenest atpakaļ?
  • «Ņemiet šo te, uz mūsu tikšanos!» viņš man sniedza resnu, caurspīdīgā papīrā iespīlētu cigāru. «Paldies, Laubes kungs, lai paliek. Šito niķi esmu atmetis.»
1.1.Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
PiemēriTad [ziemas vakaros] aiz gara laika nāk prātā dažādi niķi un cilvēks pasāk nevienam nevajadzīgas izrīcības.
  • Tad [ziemas vakaros] aiz gara laika nāk prātā dažādi niķi un cilvēks pasāk nevienam nevajadzīgas izrīcības.
  • Varbūt tev niķi prātā nāks - Ar kurpi kavēt slieces Vai tīši velties kupenā, Bet māte tevi piecels.
  • Esmu puika dzīvespriecīgs. Melo tie, kas saka - drūms. Es uz daudziem niķiem sliecīgs..
  • pārn. Uz [kalnu] pārejām jāiet agrumā,.. jo pēcpusdienās laika apstākļi kalnos ir daudz untumaināki un niķu pilni.
  • pārn. ..mašīnai piemetas niķi. Sprauslā, raustās, paskrien gabaliņu, atkal raustās.
  • ..puiku pasaule pilna nebēdības, jokiem, dažādiem stiķiem un niķiem..
  • Kurā viņš man tāds niķu polis iedzimis, tas meitēns, to lai man kāds pasaka..
Stabili vārdu savienojumiNiķu maiss (arī pods, polis). Stiķi un niķi.
1.2.Blēdība, viltība.
Piemēri..ķēniņam jauni niķi galvā. Viņš sametas ar velnu uz vienu roku un piesaka, lai raugot muļķīti, viņa znotu, nogalināt.
  • ..ķēniņam jauni niķi galvā. Viņš sametas ar velnu uz vienu roku un piesaka, lai raugot muļķīti, viņa znotu, nogalināt.
  • Mēle Rutkim, pagānam, tikpat lokana kā pātaga.. Un gudrs, uz visādiem niķiem: par Rijnieku droši vien ieminējās tikai tādēļ, ka Vanags turpat un klausījās, labvēlīgi pasmaidīdams.
  • «..tas [Laiviņš] visur atbalsta budžus un visiem viņu niķiem slēpj galus ūdenī.»
2.Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
PiemēriDažreiz pat [zirgu puisis] gluži saniknots vēlējās, kaut nu zirgs nosviestu kādu jājēju.. Un Vilim [zirgam] bija tāds niķis.
  • Dažreiz pat [zirgu puisis] gluži saniknots vēlējās, kaut nu zirgs nosviestu kādu jājēju.. Un Vilim [zirgam] bija tāds niķis.
  • Apmetnē visiem zirgiem bija dīvains niķis - nekad tie nedevās uzreiz rokās, kad ganījās stepē.
Avoti: 5. sējums