niķīgs
niķīgs -ais; s. -a, -ā
niķīgi apst.
1.Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
PiemēriBet bij tas saimnieku Jānis arī tāds niķīgs! Kad viņi [ar ganu zēnu] divi vien bij kopā, viņi satika it labi, bet, tiklīdz viņiem piebiedrojās otras sētas saimnieku puika,.. tad šie abi lielākie viņu visādi kaitināja.
- Bet bij tas saimnieku Jānis arī tāds niķīgs! Kad viņi [ar ganu zēnu] divi vien bij kopā, viņi satika it labi, bet, tiklīdz viņiem piebiedrojās otras sētas saimnieku puika,.. tad šie abi lielākie viņu visādi kaitināja.
- Kad Elzai bija sešpadsmit gadu, māte, niķīgo un straujo meitu savaldīt gribēdama, bija steigā izdevusi pie vīra.
- pārn. Ziema paliek ziema. Mūsu klimatiskajos apstākļos tā ir īpaši niķīga - te snieg, te līst, te piesalst..
- pārn. ..zilajā kombinezonā ģērbts meitēns smaida, un virs maigās pieres noslīdējis niķīgs matu vilnis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..mazākus jūtu saviļņojumus Voroncovs slēpa aiz sīkas, niķīgas kašķēšanās..
- ..mazākus jūtu saviļņojumus Voroncovs slēpa aiz sīkas, niķīgas kašķēšanās..
- ..Rihards [zēns], jau iemeties spilvenā, niķīgi, nervozi kliedz: «Negribu, negribu nekādus rūķus!»
2.Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nav cilvēkam pakļāvīgs (parasti par mājdzīvnieku).
PiemēriAndrejam ķēve šodien ir niķīga un nepaklausīga, bet varbūt viņš pats par daudz rausta pavadu, spiež zābaka aso papēža malu tai sānos.
- Andrejam ķēve šodien ir niķīga un nepaklausīga, bet varbūt viņš pats par daudz rausta pavadu, spiež zābaka aso papēža malu tai sānos.
- Brūnā niķīgā Otaļa bij paspraudusi tolo pieri tikko aizlāpītā pītenī [žogā] un veikli ārdīja to laukā.
- Tais brīžos, kad Brūnaļa spītēdamās apstājās, apstājās arī Ferdinands. Ilgi viņš cīnījās ar niķīgo lopu..
Avoti: 5. sējums