Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noēnojums
noēnojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → noēnot.
PiemēriKupli auguši tauriņzieži augsni labi noēno, uztur mitru, irdenu, darbīgu, labas noēnojuma gatavības stāvoklī.
Avoti: 5. sējums