nobērt
nobērt -beru, -ber, -ber, pag. -bēru; trans.
1.Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNobērt kartupeļus pie pagraba.
1.1.Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
PiemēriNobērt cukuru uz grīdas.
1.2.Berot (ko), izveidot (kaudzi).
PiemēriNetālu nobērta liela ogļu kaudze.
2.Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNobērt izkaltētos zirņus no pannas uz šķīvja.
2.1.Berot atdalīt nost (daļu).
PiemēriNobērt no trauka glāzi cukura.
3.Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriZeme bija nobērta baltām smiltīm..
Stabili vārdu savienojumiKā (bērtin) nobērts.
3.1.Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriGrāvis pēc šņores norakts.. Velēnas aizsviestas.., smalkā zeme nobērta visgarām pēdu no malas, ne collu tuvāk, ne tālāk.
4.Norunāt (ātri, nepārtraukti).
Piemēri«Noņēmos ar dēlu, palīdzēju mātei sakņu dārzā... lasīju grāmatas ..» Tatjana nobēra vienā laidā.
5.Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
Piemēri..nobērām dažas automātu kārtas pa logiem..
Stabili vārdu savienojumiNobērt kā no ložmetēja. Nobērt kā pupas (arī zirņus).
Avoti: 5. sējums