nobīlis
nobīlis -ļa, v.; parasti vsk.
Pēkšņas, īslaicīgas, parasti stipras, bailes.
Piemēri..spēji [Mārtiņš] atsprāga atpakaļ un aiz nobīļa tam zābaki izšļuka no rokas..
- ..spēji [Mārtiņš] atsprāga atpakaļ un aiz nobīļa tam zābaki izšļuka no rokas..
- Reinis īsti satrūkstas, pat trīsreiz īsi nospļaujas, kā bērnībā ganu gaitās odzi ieraudzījis, lai aiz nobīļa nekas ļauns nepiemestos.
- Kad vakarā no apgaitas atgriezās mežsargs, viņš nobīlī nosvīda gluži slapjš, redzēdams pa mājas logu izskrienam pašu nelabo.
Avoti: 5. sējums