noderēt1
noderēt -deru, -deri, -der, pag. -derēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
PiemēriDivi dēļi gandrīz, gandrīz tā kā noderētu [ratu] galdiem..
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriLama noderēja arī nastu nešanai un pat mūsu dienās vēl joprojām ir viens no svarīgākajiem nastu nesējiem dzīvniekiem Peru un Bolīvijas kalnos..
1.2.Veikt kādu funkciju (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu).
Piemēri«Virsējie spārni [vabolei] biezi un cieti, tie noder apakšējo - lidspārnu - aizsardzībai.»
2.Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
PiemēriKomandierim pietiek sacīt vienu vārdu, un Cintiņš saprot visu teikumu. Štāba priekšnieks aizvien cenšas viņu pieturēt savā tuvumā. Te attapīgais zēns var noderēt.
3.parasti 3. pers. Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
PiemēriPadoms noderēja.
Avoti: 5. sējums