nodevējs
nodevējs -a, v.
nodevēja -as, s.
1.Darītājs → nodot.
2.Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
PiemēriLīdz pašai vācu karaspēka ienākšanai padomju vara palika savā vietā, it nekur nodevējiem neizdevās sagrābt varu savās rokās.
- Līdz pašai vācu karaspēka ienākšanai padomju vara palika savā vietā, it nekur nodevējiem neizdevās sagrābt varu savās rokās.
- ..1942. gadā Rīgā vien bija 339 tautas nodevēji, kuri savos tumšajos un asiņainajos noziegumos izmantoja aptuveni 500 cilvēku lielu slepeno aģentu, provokatoru un ziņotāju baru..
- «Ja tu esi izdevis savus biedrus.., tad tu vari cerēt uz mazu amnestiju.» Jauneklis atvēcinājās abām rokām. «Nē, nē, nē!.. Es neesmu nodevējs!»
2.1.Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
PiemēriViņas [rakstnieces] publicistikā.. arvien asāka kļūst cīņa pret tautas nodevējiem - buržuāziskajiem nacionālistiem, kas, baidīdamies no tautas dusmām, aizbēguši uz kapitālistiskajām valstīm..
- Viņas [rakstnieces] publicistikā.. arvien asāka kļūst cīņa pret tautas nodevējiem - buržuāziskajiem nacionālistiem, kas, baidīdamies no tautas dusmām, aizbēguši uz kapitālistiskajām valstīm..
Avoti: 5. sējums