nodzīvot
nodzīvot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu).
PiemēriVai tad labāk nodzīvot dzīvi ar nepiepildītu tukšuma sajūtu sirdī?
1.1.intrans.
PiemēriNodzīvot vientuļi.
Stabili vārdu savienojumi
1.2.Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža.
Piemēri..Garkalns ar tuvākajiem draugiem bija atzīmējis nodzīvo tos divdesmit piecus gadus..
1.3.intrans. Dzīvojot sasniegt (kādu vecumu).
Piemēri«Nē! nē, Mālnieks tik ilgi nedzīvos. Reti kāds tik ilgi dzīvo... Bet kas var zināt? Viņš veclaiku cilvēks... stipras sugas. Kad nodzīvo līdz astoņdesmitiem?»
1.4.pārn. Parasti savienojumā ar «savu laiku», «mūžu»: novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam.
PiemēriBuržuāziskā vārda māksla Latvijā savu laiku nodzīvojusi, likvidēta līdz ar to šķiru, kurai tā uzticīgi kalpoja.
2.trans. Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
Piemēri«..ar Lielmežu Zinu pusgadu nodzīvoju kā ar sievu.»
2.1.intrans.
PiemēriLāsma (domīgi): Mēs ar tevi nodzīvosim labi. Un mēs svinēsim kādreiz zelta kāzas.
3.intrans. Uzturēties, atrasties (visu laikposmu kur, pie kāda).
PiemēriCaurām dienām nodzīvoju pa upmali [upmalu], lasīdams riekstus..
4.trans. Vieglprātīgi notērēt, izšķērdēt (mantu, līdzekļus u. tml.).
Piemēri..ķēniņa dēls izšķērdībā nodzīvojis visu tēva doto mantu..
5.trans.; apv. Paveikt, padarīt (darbu). Nokopt (piemēram, lauku).
Piemēri..dziesma saka: «Daudz rociņu, daudz kājiņu lielus darbus nodzīvoja.»
Avoti: 5. sējums