nodārdēt
nodārdēt parasti 3. pers., -dārd, pag. -dārdēja; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
PiemēriNodārd sprādziens.
- Nodārd sprādziens.
- Nodārd aplausi.
- Nodārd āmurs uz laktas.
- Istaba nodārd smieklos.
- Eksplozijā nodārdēja gaiss.
- ..nodārdēja apdullinošs pērkona grāviens..
- Kad sprādziena atbalss kalnos apklusa, nodārdēja jauns šāviens..
- Nodārdēja, nogriezdamies no lielceļa, ugunsdzēsēju rati..
- Tā bija Grundulienes rupjā, vīrišķīgā balss. Tā nodārdēja pa visu māju..
2.Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
PiemēriTramvajs nodārd gar māju.
- Tramvajs nodārd gar māju.
- Grāviens nodārd pār laukiem.
- Pieiešu, izraušu vecajam apkopējam to [zvanu] no rokas un izsviedīšu pa logu. Lai nodārd lejā pa lieveņa skārda jumtu.
Avoti: 5. sējums