Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nodīkt
nodīkt -dīcu, -dīc, -dīc, pag. -dīcu; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi dīkt.
PiemēriOds nodīc.
2.parasti 3. pers. Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
PiemēriMuša nodīc gar ausi.
Avoti: 5. sējums