Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nojoņot
nojoņot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriZirgi nojoņo ielejā.
2.trans. Joņojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriTad sēžamies atkal uz divriteņiem... Gandrīz kilometru nojoņojam.
2.1.intrans. Joņot (visu laikposmu) un pabeigt joņot.
PiemēriZirgi nojoņo labu laiku.
Avoti: 5. sējums