nokurināt
nokurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
Piemēri«Visu ziemas malku pirmajā salnas vakarā gribi nokurināt!»
2.Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu). Sakurināt.
PiemēriPērkonietei gultas kājgals tiešām pie pašiem karsti nokurinātiem krāsns sāniem.
3.Kurināt (visu laikposmu) un pabeigt kurināt.
PiemēriPusmūžu viņš [kurinātājs] bija nokurinājis krāsnis, lielas un mazas..
Avoti: 5. sējums