nokvankšķēt
nokvankšķēt parasti 3. pers., -kvankšķ, pag. -kvankšķēja
nokvankšēt parasti 3. pers., -kvankš, pag. -kvankšēja; intrans.; sar.; retāk
1.Īsu brīdi, vienu reizi kvankšķēt.
PiemēriTālumā nokvankšķ suns.
2.Kvankšķēt (visu laikposmu) un pārstāt kvankšķēt.
PiemēriSuņi nokvankšķēja visu nakti.
Avoti: 5. sējums