nolēkt
nolēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu
1.intrans. Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNolēkt no zirga.
1.1.Strauji nokrist, parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
PiemēriSedlinieks trieca dūri galdā tā, ka niedres iemute tikko nenolēca zemē.
2.intrans. Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriRuncis nolec no celiņa un atsēstas sniegā.
2.1.Strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
Piemēri..dūre triecās pret apklāto galdu tā, ka.. dakšiņa nolēca no šķīvja.
3.intrans. Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
4.trans. Lecot, lēcieniem veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNolēkt uz vienas kājas trīs metrus.
4.1.intrans. Lēkt (visu laikposmu) un pabeigt lēkt.
PiemēriNolēkt vairākas minūtes.
5.trans.; sar. Nodejot (strauju deju).
PiemēriJančs pa krastmalas akmeņiem nolec tādu rokenrolu, ka, to redzot, pat Rīgas stila zēni kļūtu zaļi aiz skaudības.
Avoti: 5. sējums