Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nomelnēt
nomelnēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; parasti divd. formā: nomelnējis
1.Kļūt melnam vai ļoti tumšam.
PiemēriGriesti nomelnējuši kā katla dibens.
  • Griesti nomelnējuši kā katla dibens.
  • Viņš iemeta krāsnī dažus ogļu gabalus un virs tiem uzlika lielu, nomelnējušu tējkannu.
  • ..salnas kodīgā elpa dažreiz tomēr ievaino pirmās maigās atvases - un tās nomelnē.
1.1.Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriTad - [nāca] tranšeju strādnieki, vīrieši un sievietes juku jukām, brūni iedegusi, zemnīcās nokvēpuši un nomelnējuši...
  • Tad - [nāca] tranšeju strādnieki, vīrieši un sievietes juku jukām, brūni iedegusi, zemnīcās nokvēpuši un nomelnējuši...
  • Strādnieks nevar dažbrīd nomazgāt darbā nomelnējušās rokas..
Avoti: 5. sējums