nomirdināt
nomirdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
PiemēriNomirdināt badā dzīvnieku.
- Nomirdināt badā dzīvnieku.
- «Kapā tā Maija iegrūda mūsu radinieci, nabaga Karlīnīti. Tīšām nomirdināja!»
- Un, kas zina, varbūt Krusta pilī nomirdinātais Augštaites bajārs bija leišu dižkunigaiša tuvinieks?
- Pelēkās [čūskas] nav ne izbīļa vērtas. Tās kodiens vēl nevienu nav nomirdinājis.
2.Panākt, parasti ar medikamentiem, ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejūtīga.
PiemēriPacientam vajadzēja izraut zobu, taču nomirdināt to nedrīkstēja.
- Pacientam vajadzēja izraut zobu, taču nomirdināt to nedrīkstēja.
Avoti: 5. sējums