Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nopelnīt
nopelnīt -pelnu, -pelni, -pelna, arī -pelnīju, -pelnī, -pelnī, pag. -pelnīju; trans.
1.Pelnot iegūt (samaksu naudā, kādas vērtības, atlīdzību).
PiemēriGrāmatas un rakstāmās lietas es iegādājos par naudu, ko pats vasarā biju nopelnījis, auzdams vadus, pīdams kurvīšus un cepures.
1.1.intrans.
PiemēriLabi nopelnīt.
1.2.Pelnot iegūt iespēju iegādāties, nopirkt (ko).
PiemēriNopelnīt iztiku.
2.Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
PiemēriNopelnīt uzslavu.
2.1.Iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
PiemēriDivnieks bija izlabots, varēja droši uzelpot. Uzelpot un nākamajā reizē pierādīt, ka vismaz trijnieku var godīgi nopelnīt pats.
Avoti: 5. sējums